Te Kete Ipurangi Navigation:

Te Kete Ipurangi
Communities
Schools

Te Kete Ipurangi user options:


eZ Publish navigation


You are here:

Papakupu Pūtaiao

‘Ehara i te mea he hou katoa ngā kupu o Te Reo Pūtaiao. He mea tuku iho te nuinga o ngā kupu pūtaiao, he kupu tawhito nā ngā mātua tīpuna.’

(Nā Ahorangi Tīmoti Kāretu, Te Reo Pūtaiao:Te Wāhinga Kōrero, wh.vi.)

Nau mai ki te Papakupu Pūtaiao. E whai ake nei ngā tohutohu hei āwhina i a koe ki te kimi i ngā kupu me ngā whakamārama. Mā te pāwhiri i tētahi o ngā hononga kei raro iho nei, ka tūhono atu koe ki te wāhanga o te papakupu e hāngai ana. Arā, ko te rārangi kupu Māori ki te Ingarihi, te rārangi kupu Ingarihi ki te Māori, ngā whakamārama kupu, ngā rārangi kupu motuhake rānei.

Ngā whakamārama mō te papakupu

Ngā rārangi kupu: Ngā Kupu Māori me Ngā Kupu Ingarihi

I ngā rārangi kupu nei, ka whakaaturia:

  • te kupu Māori me te kupu Ingarihi
  • te kupu pūtaiao ake mēnā e hāngai ana, pērā i te variola mō te mate koroputaputa
  • te tohu mēnā e hāngai ana, pērā i te CO2 mō te hauhā
  • te whakapotonga mēnā e hāngai ana, pērā i te CNG mō te kāpunipuni
  • te takenga mai mēnā he kupu hou, he whakamahinga hou rānei o tētahi kupu tawhito (kei roto anahe i te rārangi kupu Māori). Nō te pukapuka Wiremu1 ngā takenga kupu
  • he kupu kē atu mēnā e hāngai ana, pērā i te 'waro hāora rua' mō te hauhā.

Kua tuhia he tohu ki te taha o ētahi o ngā kupu. Koia nei aua tohu me ngā tikanga:

Triangle icon.

Koinei te hononga ki te whārangi ā-ipurangi kei reira ngā whakamārama e hāngai ana ki tēnei kupu.

Hash symbol.

E tohu ana ka taka te whakamārama mō tēnei kupu ki raro i te whakamārama o tētahi atu kupu. Pāwhiria te tohu kia tūhono atu ki te whārangi ā-ipurangi e hāngai ana, ā, he miramira te tuhinga o te kupu i taua whārangi. Hei tauira, kei roto te whakamārama mō te 'pūngao neke' i te whakamārama mō te 'pūngao'.

Asterisk icon.

He tohu tēnei e mea ana he maha kē atu ngā kupu ā-iwi, ngā kupu whānui rānei mō tēnei tikanga pūtaiao. Me tirotiro ki te papakupu o Wiremu, ngā papakupu ā-iwi rānei. Hei tauira, ko ngā kupu huhua mō ngā kaupeka o te tau.

Mehemea e rua, nui ake rānei ngā kupu Māori mō te kupu Ingarihi kotahi, ka tārarotia te kupu kei reira te whakamārama e hāngai ana.

Ngā whakamārama kupu

Koia nei ngā wāhanga o ngā whakamārama kupu:

Takenga mai

Ka whakamāramatia te takenga mai o ētahi o ngā kupu waihanga, arā, he aha i whakamahia ai taua kupu hei whakaatu i tērā tikanga pūtaiao. He mārama tonu te takenga mai o ētahi o ngā kupu, pērā i te 'arahau' mō te 'airway' nō reira kāore te takenga mai o aua kupu e whakaaturia.

Whakamārama

Ka whakamāramatia i konei te tino tikanga pūtaiao o te kupu. Kua tuhia hoki te whakamārama ki te reo Ingarihi.

Tauira kōrero

Kua tuhia ētahi tauira o te whakamahinga o te kupu i roto i te rerenga kōrero, arā, he rerenga pātai, he rerenga tohutohu, he rerenga whakamārama. Mā konei e kitea ai mēnā he kupu ingoa, he kupu mahi, he kupu āhua, e kapi ana rānei ētahi momo kupu e rua, nui ake rānei.

Whakamārama atu anō

Kei konei te roanga atu o te whakamārama o te kupu me ngā pikitia, ngā whakaahua e hāngai ana. Ka whai wāhi i konei ngā whakamārama mō ētahi atu kupu e tino whai pānga ana – koirā ngā kupu miramira e kitea ana i tēnei wāhanga. Hei tauira, ka whakamāramatia te ‘toto hāoraora’ ki roto i te whakamārama o te kupu ‘manawa’, ā, he miramira te tuhinga o te ‘toto hāoraora’.

Mēnā kei roto i te papakupu nei tētahi o ngā kupu pūtaiao e whakamahia ana i ngā whakamārama, kua tītaha te tuhinga o taua kupu. Ina pāwhiria tētahi kupu tītaha, ka tūhono atu ki taua kupu i te papakupu pūtaiao nei.

Ngā rārangi kupu motuhake

E rima ngā rārangi kupu motuhake hei tirotiro māu:

He Pūmotu Matua

Ko ngā pūmotu mātāmua rua tekau o te Taka Pūmotu, me ētahi atu e mōhio whānuitia ana.

He Katote

Ko ngā katote matua.

He Pūhui Katote

Ko ētahi o ngā pūhui katote matua e hāngai ana ki tēnei taumata o te pūtaiao.

He Wehewehenga Pūtaiao

Ko ētahi o ngā peka mātauranga motuhake o roto i te pūtaiao.

He Taputapu Pūtaiao

Ko ngā taputapu matua e hangai ana ki tēnei taumata o te pūtaiao. Kua whakaahuangia ētahi o ngā taputapu.

Kupu tāpiri

1Williams, H.W. (1991). Dictionary of the Māori Language. Te Whanganui-a-Tara: GP Publications.



Rapua te Papakupu Pūtaiao

Search Site Dictionary

Te Marautanga o Aotearoa

Te Marautanga

Footer: